Mēneša vēstījums – 2014. gada martā

Prāv. Kārlis Žols

Vai nav tā, ka mūsu laika cilvēka ausīmvārds “gavēnis” skan tā dīvaini? Mēs labāk pieņemam tādus jēdzienus kā “diēta”, kas bieži ir arī kaut kas patiešām labs un vajadzīgs. Bet “gavēnis”? Kāpēc, ko tas nozīmē? Bet varbūt no tā nevajag bīties! Varbūt mēs par daudz jaucam lietu un vārdu nozīmi ar to, kas šie vārdi un lietas vairs nav vai arī nekad nav bijuši. Tā arī nereti dažādu ekstrēmu dēļ “vienā katlā” tiek saliktas pilnīgi atšķirīgas lietas un tām pievienota vēl kāda “šilte”. Bet jā, kas tad ir gavēnis? Varbūt šis laiks – 40 dienas pirms Lieldienām, ko tradicionāli saucam šādā vārdā, arī mums varētu būt laiks, kad mācāmies vairot savu iekšējo brīvību. Jā, nevis mocīt sevi un padarīt sevi nebrīvus, bet tieši mācīties, ko nozīmē būt patiešām brīvam. Nebūtu jau nemaz slikti, ja šajā laikā mēs nelietotu, piemēram, alkoholu un smagu ēdienu, un tā sevi attīrītu, bet varbūt varam attīrīt arī savu iekšējo telpu, savu laiku, jā, kāpēc gan ne arī savu ārējo telpu? Varbūt šis ir laiks, kad izmest kādas grabažas. Varbūt, nevis izmest, bet padomāt, vai kādam citam attiecīgā lieta ir nepieciešama vairāk nekā man un to atdot tam. Šis ir laiks, kad iziet cauri savai iekšējai un ārējai telpai un izšķirot, kas man ir vajadzīgs, kas man palīdz, un, kas nē. Protams, no pierastā ir vienmēr grūti šķirties. Bet paskatīsimies – cik daudz mūsu katra mājā ir kā tāda, kam neesam pieskārušies jau gadiem ilgi? Varbūt tikai noslaucījuši putekļus (vēl trakāk, ja mūsu vietā arī pat to ir izdarījis kāds cits…). Nu labi, bet varbūt varam  pamēģināt atbrīvoties no ievainojumiem, rūgtumiem, negatīvām izjūtām… Kā? Vispirms jau tās sevī noformulējot un ieraugot. Gavēņa laiks ir labākais laiks to veikt, varbūt vienīgais laiks gadā, kad kādi par to padomā no nedaudz augstāka redzes viedokļa. Jo savādāk, var iznākt kā stāstā par kādu vīru, kurš izdomājis ieturēt diētu un neēst “hamburgerus” ar gaļu, bet šo iztrūkumu aizvieto, ēdot treknas kūkas un izdzerot vienu “koka kolas” bundžu pēc otras…. Vai tam ir kāda jēga? Arī tas jau pats par sevi ir gavēņa laika jautājums: kam ir Tavā dzīvē jēga, kāpēc Tu dari to, ko dari? Tāpēc, ka savādāk nemāki, negribi? Kas vada Tevi? Vai Tavs pieradums?

Mēs esam atkarīgi no tik daudzām lietām, daudziem apstākļiem. Visbiežāk to paši pat nemaz nepamanām. Kur tajā visā esi Tu pats Mācītājs Juris Rubenis par Gavēņa laiku saka: “Gavēņa laiks ir iespējas piedāvājums. Saprotams, mums neviens neko nevar piespiest. Neviens nevar otru pārliecināt, ka viņam būtu jāmainās. Katrs sevī apsargā vārtus uz pārmaiņām, kurus iespējams atvērt tikai no iekšpuses. Jo tikai tas, kas sajusts iekšienē, var mūs mainīt. Katru gadu mums ir dotas 40 dienas pārdomām. Lai mēs varētu apstāties ikdienas skrējienā un uzdot sev jautājumus: kurp un kāpēc es vispār skrienu? Kā man īstenībā trūkst? Kas man nepieciešams visvairāk? «Ar mani viss ir kārtībā,» daži sacīs. Ja tā, tad lieliski. Tikai – vai tu esi drošs, ka nav otrādi?“

Advertisements
This entry was posted in Lasīt. Bookmark the permalink.