Mēneša vēstījums – 2014. gada augustā

Ir vasaras otrā puse. Lai arī Pļaujas svētkus svinam vēlāk – oktobrī, tomēr vismaz Latvijā īstā – labības pļauja ir tieši tagad. Šis ir karstākais darba laiks daudziem lauku cilvēkiem, no kuru darba ir atkarīgs, vai mums pavisam tieši un reāli būs maize. Jā, tieši maize taču ir tik neatkārtojami svarīga mūsu dzīvei. Mēs nevaram iztikt no kūkām, saldējuma un “snakiem”, lai arī bieži tos uzņemam vairāk nekā vajadzētu. Bet ne jau tikai par maizi un kūkām, kuras varam ēst (vai neēst) šis laiks liek domāt. Maize ir īstums, pamatīgumu, neaizbildināšanās, saikne ar realitāti, kuru var sajust piemēram, Latvijas lauku cilvēkos. Latvija – tās nav tikai skaistās, siltās un šķietami bezrūpīgās vasaras dienas. Tā nav tikai vieta, kur pavadīt dažas dienas vai nedēļas gadā. Tā ir brīžiem skaudra realitāte, kuru no malas nemaz īsti aptvert nav tik viegli un varbūt kādam arī nemaz negribas. Tieši tāpēc jau tik daudzi pavisam saprotami meklē ceļu prom no šī skaudruma. Bet lasot Evaņģēliju, ja to esam gatavi darīt pa īstam un ar atvērtu sirdi: vai arī tur neredzam aicinājumus ieiet dziļi īstumā, pamatīgumā un neaizbildināties, nesamainīt to pret ārišķībām, kuras mums nereti ir tik tuvas un simpātiskas, un, kurās nereti tik labprāt izšķiežam sevi? Dzīvot īsti un bez aizbildināšanās nav viegli. Bet, arī tiem, kas nav saskarē ar skaudriem liktens izaicinājumiem, šobrīd par reālitāti arvien neatlaidīgāk atgādina ziņas no citām pasaules vietām – Gazas, Ukrainas, kur sāpes un nedrošība ir katras dienas neatņemama sastāvdaļa. Un šī realitāte it kā laužas tuvāk arī mūsu it kā tik aizsargātajai dzīvei. Dzīve nav viegla, ārišķīga spēle. Tā aicina uz īstumu. Tāpēc tik labi un svētīgi ir reizi pa reizei pavaicāt sev: kas ir mana Maize, vai es tās vietā neesmu sācis pārtikt no “snakiem”, kas patiesībā mani tikai padara vājāku, kuslāku, trulāku? Vai šīs pārdomas nav saistītas ar Bībeli, ar Jēzus vēsti, Kristus nopelnu? Bet, piemēram, ko tad nozīmē savu namu celt “uz klints” un ne “uz smiltīm”, kā par to runā Jēzus Kristus? Viņš taču runā par dzīvi – ne abstraktu, ne atdalītu no realitātes, sausi un kaili baznīcisku, bet īstu dzīvi, īstu tās saturu. Kāds tas ir Tev, kas ir Tava maize, kā veidojas Tavas dzīves nams?

Prāv. Kārlis Žols

Advertisements
This entry was posted in Lasīt. Bookmark the permalink.