Mēneša vēstījums – 2014. gada decembrī

Kas mūsu mūžā ir lielākās bagātības? Uz šo jautājumu būs dažādas, bet arī, iespējams, līdzīgas atbildes. Un es ticu, ka viena no atbildēm, ko uz šo jautājumu sniegt daudzi no mums, būs tā, ka viena no lielākajām bagātībām ir laiks. Ziemassvētkos, kad mums tiek parādīts, ka Kristus pasaulē piedzimst, iesākot Jaunu Laiku, kā arī, kā katru gadu, esot uz Jaunā gada sliekšņa, mums neizbēgami par to ir jātceras. Laiks nepielūdzami iet uz priekšu un to nevar pagriezt atpakaļ. Bet laika vērtība ir ne jau tikai stundās, nedēļās, gados. Laika vērtība ir piepildījumā – tajā, ko Tu savas dzīves laikā laikā esi veicis, tajā, kāds ir Tava laika saturs. Un laikam jau to, kāds tieši ir bijis mūsu katra paša dzīves laika piepildījums, uzzināsim uz šīs dzīves robežas.

Kā jau daudzi no Jums var iedomāties, šobrīd, atvadoties no Ziemeļkalifornijas latviešu draudzes, daudz domāju par to laiku, kas pavadīts iepriekšējos vairāk kā četrpadsmit gados. Šis ir bijis laiks, kurā esam pieraduši viens pie otra, iepazinuši viens otru, daudz un dažādās nozīmēs devuši un ņēmuši. Ir dzimuši un kristīti bērni, iesvētīti jaunieši, laulāti laimīgi pāri un daudzi draudzes locekļi aizvadīti mūžībā. Protams, visbiežāk esam tikušies dievkalpojumos mūsu draudzes kopās, kas pirms šiem aizvadītajiem 14 gadiem bija vēl veselas septiņas. Laika gaitā, aizejot mūžībā aktīviem kopu darbiniekiem, šis skaits samazinājās. Draudzes kopas, kas visas kopā veido vienu draudzes veselumu, ir tā īpašā iezīme Ziemeļkalifornijā. Lielā mērā pateicoties tām vēl arvien draudze pastāv, un es ticu, ka pastāvēs, kamēr Ziemeļkalifornijā būs latvieši.

Esmu no Jums saņēmis tik daudz siltu smaidu, acu mirdzuma un labu vārdu. Esmu ticis mīļi uzņemts draudzes locekļu mājās gan priekos, gan bēdās. Esmu vienmēr apbrīnojis to, cik ciešas, tuvas, ģimeniskas šeit ir tik lielas daļas draudzes locekļu savstarpējās attiecības. Jā, šos, aizvadītos gadus savilkt kopā dažās rindkopās nevar. Bet ir daudz kā tāda, ko gribas atcerēties.

Piemēram, vēl daudzi no mums atceras, kā par zināmā mērā draudzes daļu uzskatījām Ziemeļkalifornijas pensionāru kopu. Ar tās locekļiem, no kuriem daudzi jau mūžībā, pavadīti daudz skaisti brīži.

Esmu priecīgs, ka tik labas attiecības arvien ir draudzes un latviešu skolas starpā, kad draudzes dievkalpojumos San Francisco esam redzējuši skolas bērnus.

Tāpat, ir brīnišķīgi, ka draudzei ir veidojusies laba sadarbība ar Ziemeļkalifornijas Latviešu Biedrību. Par to paldies arī tās vadībai!

Latvieši Ziemeļkalifornijā ir VIENA saime, un tikai tā mēs varam pastāvēt. Mācītāja darbība mūsu draudzē nav iespējama bez sadarbības ar draudzes valdi.

Esmu pateicīgs visiem valdes locekļiem par laiku, ko esam vadījuši kopā sekmīgā kopdarbībā.

Neatsveramu darbu arvien ir veikusi un veic Dāmu komiteja ar tās brīnišķīgajām, čaklajām darbiniecēm, gan aktīvi palīdzot organizēt pašas draudzes sarīkojumus, gan atbalstot vajadzības Latvijā, vācot ziedojumus un sūtot tos uz Latviju.

Un, protams, nevar nepieminēt mūsu draudzes priekšnieku Gvido Bergmani, bez kura šie, iepriekšējie draudzes darbības gadi nemaz nebūtu iedomājami. Vēlos teikt Gvido milzīgu Paldies! par to, kā viņš ziedo sevi draudzes un visas Ziemeļkalifornijas latviešu saimes labā. To, tāpat kā tik daudzi no mums, esmu izjutis arvien, arvien no jauna.

Šajā laikā esmu ilgus gadus bijis LELBA Pārvaldē, vadījis LELBA Teoloģijas nozari un iepriekšējos dažus gadus arī bijis LELBA Rietumu apgabala prāvests. Paldies par dāvāto uzticību arī šajā darbā visai LELBA un īpaši – mūsu, Rietumu apgabala saimei, ar tās skaitliski, varbūt ne tik daudzajām, bet noteikti – tik sirsnīgajām draudzēm, to darbiniekiem un visiem locekļiem.

Prieks, ka tik šajos gados kā viena saime esam jutušies arī ar mūsu pašu, Oaklandes latviešu draudzi. Tagad tā noslēdz savu darbību, bet, jāsaka – paldies Dievam, ka arī tur darbs arvien ir bijis Dievam par godu un cilvēkiem par svētību. Ar pateicību un apbrīnu atceros mācītājus Gustavu Kņezu- Kņezinski un protams, mācītāju Eduardu Putniņu.

Šis ir pārmaiņu laiks visā mūsu Baznīcā – esam ievēlējuši jaunu Archibīskapi, jaunu LELBA Pārvaldes priekšnieku, jaunu apgabala prāvesti. Lai Dievs svētī, ka kāds jauns sākums ir arī mūsu Baznīcā IEKŠĒJI, lai tajā ir jauns svaigums – ne tikai cerot uz jauniem draudzes locekļiem, bet jauns svaigums attiecībā par to lielo Jēgu, kādēļ Baznīca vispār ir… Mums jāatceras, ka tas, kas veido Baznīcu, ir ne jau jaukas tradīcijas, skaistas atmiņas un mīļas draudzības…

Jā, ir tik daudz ko teikt, un noteikti, tik daudz kas paliek nepasacīts. Bet ceru un ticu, ka reizi pa reizei atkal atbraukšu uz šo neatkārtojami skaisto vietu – Ziemeļkaliforniju, un, ka atkal varēsim būt kopā Dievkalpojumā.

Laiks iet…. ir Ziemassvētki – jauns sākums, jauns Dieva teikts vārds, jauns Gads, cerības uz jaunu piepildījumu…

Vēlu Dieva svētību diakonei Rotai Stonei, uzsākot garīdznieces gaitas Ziemeļkalifornijas latviešu draudzē. Kā arvien esmu teicis, lai gan draudzes darbs mainās, tas turpinās un turpināsies.

Laiks iet, pasaule mainās un arī mēs maināmies – kamēr esam dzīvi… Lai mūsu ceļi ir svētīti, it visur, kur tie ved, lai Dievs ir ar mums tajā laikā, kas mums katram dots… !

Paldies katram no Jums, paldies Dievam! Lai gaišs šis Ziemassvētku laiks, lai gaišs Jaunais Gads. Lai gaiši tie jaunie sākumi, kurus pieredzam gan katrs savā dzīvē, gan draudzē, gan Baznīcā!

Mācītājs Kārlis Žols

Advertisements
This entry was posted in Lasīt. Bookmark the permalink.